Saeimas deputātu vairākums ceturtdien, pirmajā lasījumā, ir atbalstījis Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) sagatavotos grozījumus Būvniecības likumā.
Šīs izmaiņas paredz atcelt prasību, kas fiziskām personām uzliek par pienākumu norādīt būvdarbu finansējuma izcelsmi, iesniedzot pieteikumu par būvdarbu sākšanu.
Balsojums un politiskā opozīcija
Par šīs nesen spēkā stājušās prasības atcelšanu nobalsoja 46 deputāti, kas pārstāvēja ZZS un opozīcijas partijas, nodrošinot likumprojekta virzību. Savukārt “Jaunās Vienotības” un “Progresīvo” frakciju deputāti (kopumā aptuveni 30) pārsvarā atturējās vai balsoja pret. Šis balsojums atklāja politiskās domstarpības par to, cik samērīgi ir birokrātiskie pasākumi ēnu ekonomikas apkarošanai.
Pirms balsojuma deputāts Viesturs Zariņš (“Jaunā Vienotība”) kritizēja izvēlēto pieeju, norādot, ka tā ir neierasta prakse – izmantot likuma grozījumus, lai labotu Ministru kabineta (MK) noteikumus.
Zariņš pauda skepsi par aicinājumu atcelt prasību norādīt finansējuma izcelsmi. Viņš uzskata, ka tā nav tik apgrūtinoša, jo pat nav noteikts, ka finansējuma izcelsme būtu īpaši jāpierāda. Deputāts uzsvēra, ka par grozījumiem kopumā vēl ir nepieciešama plaša diskusija.
ZZS redzējums: administratīvā sloga mazināšana
Likumprojekta autori no ZZS puses norāda, ka grozījumu primārais mērķis ir atvieglot administratīvo slogu būvniecības procesā. Tāpat ar grozījumiem tiek iecerēts nodrošināt lielāku skaidrību par gadījumiem, kad būvdarbus drīkst veikt pašu spēkiem.
Ar izmaiņām tiks precizēts, ka būvniecības ierosinātājs var būt pats būvētājs, ja būvē savām vajadzībām. Ministru kabinetam tiks deleģētas tiesības noteikt citus gadījumus, kad būvētājs var veikt darbus.
Likumprojekta anotācijā klāstīts, ka izmaiņas ir nepieciešamas, lai mazinātu birokrātiju, īpaši fiziskām personām un lauksaimniecības saimniecībām. Tāpat minēta vajadzība nodrošināt elastību militāro objektu būvdarbos. ZZS uzskata, ka prasība fiziskām personām norādīt finansējuma avotu nav samērīga, ņemot vērā gan būvniecības procesu ilgumu, gan nevainīguma prezumpciju.
Prasības konteksts: spēkā stāšanās un ēnu ekonomikas ierobežošana
Prasība, kas paredzēja, ka visām fiziskajām personām Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) jānorāda naudas izcelsme, ar kuru plānots finansēt būvniecību, stājās spēkā salīdzinoši nesen – šī gada 1. novembrī.
Šis pasākums tika iekļauts ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā, jo tiek uzskatīts, ka privātajā būvniecībā ir augsts “pelēkās daļas” īpatsvars. Finansējuma deklarēšana notiek, BIS atzīmējot vienu vai vairākas no četrām opcijām: “Algota darba ienākumi”, “Ienākumi no saimnieciskās darbības”, “Aizdevums” vai “Cits ienākumu veids”.
Priekšlikums par finansējuma izcelsmes norādi privātpersonām tika iekļauts Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iniciatīvas. Ekonomikas ministrija, ko vada ZZS politiķis Viktors Valainis, iepriekš skaidroja, ka tas ir profilakses pasākums, kura mērķis ir likt personai pārdomāt, vai būvniecībai plānotie līdzekļi ir gūti legāli.
